Table of Contents

Niruttidīpanī

Edit
4692
Svādigaṇa
Svādigaṇa
Nhóm Svādi
4693
Atha svādigaṇo vuccate.
Now the Svādi group is declared.
Bây giờ nhóm Svādi được nói đến.
4694
Gi, ci, mi, vu, su, hi, āpa, saka.
Gi, ci, mi, vu, su, hi, āpa, saka.
Gi, ci, mi, vu, su, hi, āpa, saka.
4695
‘Kā’ti vattate.
The word 'kā' is understood.
‘Kā’ được tiếp tục.
4696
665. Svādito kṇo* .
665. From Svādi, 'kṇa'.
665. Svādito kṇo.
4697
Svādīhi kriyatthehi paraṃ kānubandhā ṇā, ṇo iti dve paccayā honti.
From the verbs of the Svādi group, in the sense of 'action', the two suffixes 'ṇā' and 'ṇo' with the anubandha 'ka' occur.
Sau các căn từ Svādi có ý nghĩa hành động, hai tiếp vĩ ngữ kānubandha ṇā và ṇo được thêm vào.
4698
666. Na te kānubandhanāgamesu.
666. Not in those with kānubandha and āgama.
666. Na te kānubandhanāgamesu.
4699
Ivaṇṇu’vaṇṇānaṃ akārassa ca te e, o, ā na honti kānubandhanāgamesu paresūti vuddhipaṭisedho.
The 'a' of 'i-vowel' and 'u-vowel' does not become 'e', 'o', 'ā' when followed by kānubandha and āgama; this is a prohibition of lengthening.
Các nguyên âm ‘i’, ‘u’ và ‘a’ không trở thành ‘e’, ‘o’, ‘ā’ khi có các tiếp vĩ ngữ kānubandha theo sau. Đây là sự cấm tăng âm.
4700
Suṇāti, suṇoti.
Suṇāti, suṇoti.
Suṇāti, suṇoti.
4701
Gi-sadde, giṇāti, giṇoti, anugiṇāti, paṭigiṇāti.
From gi in the sense of sound: giṇāti, giṇoti, anugiṇāti, paṭigiṇāti.
Gi- trong nghĩa âm thanh, giṇāti, giṇoti, anugiṇāti, paṭigiṇāti.
4702
Pubbassaralopo, anugiṇanti, paṭigiṇanti.
With the elision of the preceding vowel: anugiṇanti, paṭigiṇanti.
Sự lược bỏ nguyên âm trước, anugiṇanti, paṭigiṇanti.
4703
Ci-caye, mahāvuttinā ṇassa nattaṃ, vaḍḍhakī pākāraṃ cināti, cinoti, ācināti, ācinoti, apacināti, apacinoti, viddhaṃsetīti attho.
From ci in the sense of collecting: according to the great commentary, becomes n; a carpenter builds a wall: cināti, cinoti, ācināti, ācinoti, apacināti, apacinoti, meaning 'to destroy'.
Ci- trong nghĩa tập hợp, theo quy tắc lớn ṇ trở thành n, vaḍḍhakī pākāraṃ cināti, cinoti (thợ mộc xây tường), ācināti, ācinoti (tích lũy), apacināti, apacinoti (phá hủy), có nghĩa là viddhaṃseti (phá hủy).
4704
Pubbassaralopo, cinanti, ācinanti, apacinanti.
With the elision of the preceding vowel: cinanti, ācinanti, apacinanti.
Sự lược bỏ nguyên âm trước, cinanti, ācinanti, apacinanti.
4705
Kamme-cīyati, ācīyati, apacīyati, cinīyati, ācinīyati, apacinīyati.
In the passive voice: cīyati, ācīyati, apacīyati, cinīyati, ācinīyati, apacinīyati.
Trong thể bị động: cīyati, ācīyati, apacīyati, cinīyati, ācinīyati, apacinīyati.
4706
Kārite-cayāpeti, cayāpayati, cināpeti, cināpayati iccādi.
In the causative voice: cayāpeti, cayāpayati, cināpeti, cināpayati, etc.
Trong thể sai khiến: cayāpeti, cayāpayati, cināpeti, cināpayati, v.v.
4707
Mi-pakkhepe, miṇāti, miṇoti, mināti, minoti vā.
From mi in the sense of throwing: miṇāti, miṇoti, or mināti, minoti.
Mi- trong nghĩa ném, miṇāti, miṇoti, hoặc mināti, minoti.
4708
Vu-saṃvaraṇe, saṃvuṇāti, saṃvuṇoti, āvuṇāti, āvuṇoti.
From vu in the sense of covering: saṃvuṇāti, saṃvuṇoti, āvuṇāti, āvuṇoti.
Vu- trong nghĩa che đậy, saṃvuṇāti, saṃvuṇoti, āvuṇāti, āvuṇoti.
4709
Su-savane, suṇāti, suṇoti, suṇanti, suṇāsi, suṇosi.
From su in the sense of hearing: suṇāti, suṇoti, suṇanti, suṇāsi, suṇosi.
Su- trong nghĩa nghe, suṇāti, suṇoti, suṇanti, suṇāsi, suṇosi.
4710
Rassatte-suṇasi nāga* .
With shortening: suṇasi Nāga.
Trong sự rút ngắn nguyên âm: suṇasi nāga*.
Suṇātha, suṇotha, suṇāmi, suṇomi, suṇāma, suṇoma.
suṇātha, suṇotha, suṇāmi, suṇomi, suṇāma, suṇoma.
Suṇātha, suṇotha, suṇāmi, suṇomi, suṇāma, suṇoma.
4711
Kamme ‘dīgho sarassā’ti kyamhi dīgho, sūyati, suyyati, sūyanti, suyyanti, suṇīyati, suṇīyanti.
In the passive voice, according to the rule 'dīgho sarassā', the vowel is lengthened in the kya suffix: sūyati, suyyati, sūyanti, suyyanti, suṇīyati, suṇīyanti.
Trong thể bị động, theo quy tắc ‘dīgho sarassā’ (nguyên âm được kéo dài), nguyên âm được kéo dài, sūyati, suyyati, sūyanti, suyyanti, suṇīyati, suṇīyanti.
4712
Kārite-sāveti, anusāveti, sāvayati, anusāvayati, suṇāpeti, suṇāpayati.
In the causative voice: sāveti, anusāveti, sāvayati, anusāvayati, suṇāpeti, suṇāpayati.
Trong thể sai khiến: sāveti, anusāveti, sāvayati, anusāvayati, suṇāpeti, suṇāpayati.
4713
Kamme-sāvīyati, anusāvīyati.
In the passive voice: sāvīyati, anusāvīyati.
Trong thể bị động: sāviyati, anusāvīyati.
4714
Suṇātu, suṇantu, suyyatu, suyyantu, sāvetu, sāventu, suṇe, suṇeyya, suṇeyyuṃ, sūyeyya, suyyeyya, sūyeyyuṃ, suyyeyuṃ, sāveyya, sāveyyuṃ.
suṇātu, suṇantu, suyyatu, suyyantu, sāvetu, sāventu, suṇe, suṇeyya, suṇeyyuṃ, sūyeyya, suyyeyya, sūyeyyuṃ, suyyeyuṃ, sāveyya, sāveyyuṃ.
Suṇātu, suṇantu, suyyatu, suyyantu, sāvetu, sāventu, suṇe, suṇeyya, suṇeyyuṃ, sūyeyya, suyyeyya, sūyeyyuṃ, suyyeyuṃ, sāveyya, sāveyyuṃ.
4715
Īādimhi-asuṇi, suṇi.
In the ī initial forms: asuṇi, suṇi.
Trong các thì bắt đầu bằng ī: asuṇi, suṇi.
4716
667. Tesu suto kṇokṇānaṃ roṭa* .
667. Su has kṇo, kṇa become roṭa in the ī initial forms.
667. Tesu suto kṇokṇānaṃ roṭa*.
4717
Tesu īādīsu ssakāravantesu ca vacanesu sudhātuto paresaṃ kṇo, kṇānaṃ roṭa hoti, rānubandho sabbādesadīpanattho.
In these ī initial and ssa-ending verb forms, kṇo and kṇa from the root su become roṭa. The ra augment serves to indicate that it is a complete replacement.
Trong các thì bắt đầu bằng ī và các từ tận cùng bằng ssakāra đó, sau gốc su, kṇo và kṇānaṃ trở thành roṭa. Rānubandha (phụ tố r) có mục đích chỉ ra sự thay thế toàn bộ.
‘Rānubandhentasarādissā’ti suttena ādisarassa lopo, dvittaṃ.
According to the rule 'Rānubandhentasarādissā', the initial vowel is elided and reduplication occurs.
Theo quy tắc ‘Rānubandhentasarādissā’, nguyên âm đầu bị lược bỏ, và được gấp đôi.
4718
Assosi, assosuṃ, assosi, assosittha, assosiṃ, assosimhā, assosumhā, assosittha iccādi.
assosi, assosuṃ, assosi, assosittha, assosiṃ, assosimhā, assosumhā, assosittha, etc.
Assosi, assosuṃ, assosi, assosittha, assosiṃ, assosimhā, assosumhā, assosittha, v.v.
4719
Ssatyādimhi-suṇissati, sossati, suṇissanti, sossanti, suṇissasi, sossasi, suṇissatha, sossatha, suṇissāmi, sossāmi, suṇissāma, sossāma.
In ssa initial forms: suṇissati, sossati, suṇissanti, sossanti, suṇissasi, sossasi, suṇissatha, sossatha, suṇissāmi, sossāmi, suṇissāma, sossāma.
Trong các thì bắt đầu bằng ssa: suṇissati, sossati, suṇissanti, sossanti, suṇissasi, sossasi, suṇissatha, sossatha, suṇissāmi, sossāmi, suṇissāma, sossāma.
Evaṃ parachakke.
Similarly in the parachakka (other tenses).
Tương tự trong parachakka.
4720
Ssādimhi-asuṇissā, asossā, asuṇissaṃsu, sossaṃsu iccādi.
In ssā initial forms: asuṇissā, asossā, asuṇissaṃsu, sossaṃsu, etc.
Trong các thì bắt đầu bằng ssā: asuṇissā, asossā, asuṇissaṃsu, sossaṃsu, v.v.
4721
Papubbo hi-pesane, pahiṇāti, pahiṇoti, pahiṇanti.
From hi with prefix pa in the sense of sending: pahiṇāti, pahiṇoti, pahiṇanti.
Tiền tố pa- và hi- trong nghĩa sai khiến: pahiṇāti, pahiṇoti, pahiṇanti.
4722
Īādimhi-dūtaṃ pahiṇi, pahiṇiṃsu, ‘kvaci vikaraṇāna’nti vikaraṇalopo, mahāvuttinā passa dīgho, dūtaṃ pāhesi* , pāhesuṃ iccādi.
In the ī initial forms: dūtaṃ pahiṇi, pahiṇiṃsu; 'kvaci vikaraṇāna' by elision of the suffix vikaraṇa, and by the great commentary, pa is lengthened: dūtaṃ pāhesi, pāhesuṃ, etc.
Trong các thì bắt đầu bằng ī: dūtaṃ pahiṇi, pahiṇiṃsu. ‘kvaci vikaraṇāna’ (đôi khi các vikaraṇa bị lược bỏ), theo quy tắc lớn, p được kéo dài, dūtaṃ pāhesi*, pāhesuṃ, v.v.
4723
Āpa-pāpuṇane papubbo –
From āpa with prefix pa in the sense of reaching –
Āpa- trong nghĩa đạt được, với tiền tố pa-.
4724
668. Sakāpānaṃ kukku kṇe* .
668. Saka, āpa get kukku or kuk before kṇa.
668. Sakāpānaṃ kukku kṇe*.
4725
Saka, āpadhātūnaṃ kānubandhā kukāra, ukārā kamena āgamā honti kṇamhi paccaye.
The roots saka and āpa get the augment kuk (with ka as an anubandha) and uk respectively before the kṇa suffix.
Đối với các gốc saka và āpa, các phụ tố kukāra và ukāra lần lượt được thêm vào khi có hậu tố kṇa.
4726
Pāpuṇoti, pāpuṇanti, sampāpuṇanti.
pāpuṇoti, pāpuṇanti, sampāpuṇanti.
Pāpuṇoti, pāpuṇanti, sampāpuṇanti.
4727
Paripubbo pariyattiyaṃ, pariyāpuṇāti, pariyāpuṇanti.
With prefix pari in the sense of mastering: pariyāpuṇāti, pariyāpuṇanti.
Với tiền tố pari- trong nghĩa hoàn thành: pariyāpuṇāti, pariyāpuṇanti.
4728
Saṃpubbo-samāpuṇāti, parisamāpuṇāti, niṭṭhānaṃ gacchatīti attho.
With prefix saṃ: samāpuṇāti, parisamāpuṇāti, meaning 'to reach completion'.
Với tiền tố saṃ-: samāpuṇāti, parisamāpuṇāti, có nghĩa là đạt đến sự kết thúc.
4729
Kṇeti kiṃ?
Why kṇa?
Tại sao là kṇa?
Pappoti.
pappoti.
Pappoti.
4730
Kamme-pāpīyati, pāpīyanti.
In the passive voice: pāpīyati, pāpīyanti.
Trong thể bị động: pāpīyati, pāpīyanti.
4731
Kārite-pāpeti, pāpayati, pāpenti, pāpayanti.
In the causative voice: pāpeti, pāpayati, pāpenti, pāpayanti.
Trong thể sai khiến: pāpeti, pāpayati, pāpenti, pāpayanti.
4732
Kamme-pāpīyati, pāpīyanti.
In the passive voice: pāpīyati, pāpīyanti.
Trong thể bị động: pāpīyati, pāpīyanti.
4733
Īādimhi-pāpuṇi, pāpuṇiṃsu iccādi.
In the ī initial forms: pāpuṇi, pāpuṇiṃsu, etc.
Trong các thì bắt đầu bằng ī: pāpuṇi, pāpuṇiṃsu, v.v.
4734
Saka-sattiyaṃ, sakkuṇoti, sakkuṇāti.
From saka in the sense of being able: sakkuṇoti, sakkuṇāti.
Saka- trong nghĩa có khả năng, sakkuṇoti, sakkuṇāti.
4735
Kṇeti kiṃ?
Why kṇa?
Tại sao là kṇa?
Sakkoti, sakkuṇanti.
sakkoti, sakkuṇanti.
Sakkoti, sakkuṇanti.
4736
Īādimhi-asakkuṇi, sakkuṇi, asakkuṇiṃsu, sakkuṇiṃsu.
In the ī initial forms: asakkuṇi, sakkuṇi, asakkuṇiṃsu, sakkuṇiṃsu.
Trong các thì bắt đầu bằng ī: asakkuṇi, sakkuṇi, asakkuṇiṃsu, sakkuṇiṃsu.
4737
669. Sakā kṇāssa kho īādo* .
669. Kṇa of saka becomes kha in the ī initial forms.
669. Sakā kṇāssa kho īādo*.
4738
Sakamhā parassa kṇāssa kho hoti īādimhi.
After saka, kṇa becomes kha in the ī initial forms.
Sau saka, kṇa trở thành kho khi có thì bắt đầu bằng ī.
4739
Asakkhi, sakkhi, asakkhiṃsu, sakkhiṃsu iccādi.
asakkhi, sakkhi, asakkhiṃsu, sakkhiṃsu, etc.
Asakkhi, sakkhi, asakkhiṃsu, sakkhiṃsu, v.v.
4740
670. Sse vā* .
670. Optionally, before ssa.
670. Sse vā*.
4741
Sakamhā parassa kṇassa kho hoti vā sse pare.
After saka, kṇa optionally becomes kha before ssa.
Sau saka, kṇa tùy chọn trở thành kho khi có ssa theo sau.
4742
Sakkhissati, sakkuṇissati, sakkhissanti, sakkuṇissanti, sakkhissasi, sakkhissatha, sakkhissāmi, sakkhissāma, sakkuṇissāma.
sakkhissati, sakkuṇissati, sakkhissanti, sakkuṇissanti, sakkhissasi, sakkhissatha, sakkhissāmi, sakkhissāma, sakkuṇissāma.
Sakkhissati, sakkuṇissati, sakkhissanti, sakkuṇissanti, sakkhissasi, sakkhissatha, sakkhissāmi, sakkhissāma, sakkuṇissāma.
4743
‘Dakkha sakkha hehi hohīhi lopo’ti ssassa vikappena lopo, sakkhiti, sakkhissati, sakkhinti, sakkhissanti.
According to the rule 'Dakkha sakkha hehi hohīhi lopo', ssa is optionally elided: sakkhiti, sakkhissati, sakkhinti, sakkhissanti.
Theo quy tắc ‘Dakkha sakkha hehi hohīhi lopo’, ssa tùy chọn bị lược bỏ, sakkhiti, sakkhissati, sakkhinti, sakkhissanti.
4744
Ssādimhi-asakkhissā, sakkhissā, asakkuṇissā, sakkuṇissā iccādi.
In ssā initial forms: asakkhissā, sakkhissā, asakkuṇissā, sakkuṇissā, etc.
Trong các thì bắt đầu bằng ssā: asakkhissā, sakkhissā, asakkuṇissā, sakkuṇissā, v.v.
4745
Svādigaṇo niṭṭhito.
The Svādigaṇa group is concluded.
Svādigaṇa kết thúc.
4746
Kyādigaṇa
Kyādigaṇa
Kyādigaṇa
4747
Atha kyādigaṇo vuccate.
Now the Kyādigaṇa group is explained.
Bây giờ, Kyādigaṇa được trình bày.
4748
Kī, ji, ñā, dhū, pu, bhū, mā, mū, lū.
, ji, ñā, dhū, pu, bhū, , , .
Kī, ji, ñā, dhū, pu, bhū, mā, mū, lū.
4749
671. Kyādīhi kṇā* .
671. Kṇa (suffix) comes after the Kyādi roots.
671. Kyādīhi kṇā*.
4750
Kīiccādīhi kriyatthehi paraṃ kattari kānubandho ṇāpaccayo hoti.
After and other roots, in the sense of action, the suffix ṇa (with ka as an anubandha) occurs in the active voice.
Sau các gốc bắt đầu bằng Kī, v.v., trong nghĩa hành động, hậu tố kṇā được thêm vào trong thể chủ động.
4751
672. Kṇāknāsu rasso* .
672. Shortening before kṇa and kna.
672. Kṇāknāsu rasso*.
4752
Etesu dīghadhātūnaṃ rasso hoti.
For these long-vowel roots, the vowel is shortened.
Trong các trường hợp này, các gốc có nguyên âm dài trở thành nguyên âm ngắn.
4753
Kī-dabbavinimaye, kiṇāti, kiṇanti, vikkiṇāti, vikkiṇanti.
From in the sense of exchange of goods: kiṇāti, kiṇanti, vikkiṇāti, vikkiṇanti.
Kī- trong nghĩa trao đổi vật chất, kiṇāti, kiṇanti, vikkiṇāti, vikkiṇanti.
4754
Kamme-kīyati, kiyyati, vikkīyati, vikkiyyati, vikkiyyanti.
In the passive voice: kīyati, kiyyati, vikkīyati, vikkiyyati, vikkiyyanti.
Trong thể bị động: kīyati, kiyyati, vikkīyati, vikkiyyati, vikkiyyanti.
4755
Kārite-vikkāyeti, vikkāyayati, kīṇāpeti, kīṇāpayati iccādi.
In the causative voice: vikkāyeti, vikkāyayati, kīṇāpeti, kīṇāpayati, etc.
Trong thể sai khiến: vikkāyeti, vikkāyayati, kīṇāpeti, kīṇāpayati, v.v.
4756
673. Jyādīhi knā* .
673. Kna (suffix) comes after the Jyādi roots.
673. Jyādīhi knā*.
4757
Jiiccādīhi kattari kānubandho nāpaccayo hoti.
After ji and other roots, in the active voice, the suffix na (with ka as an anubandha) occurs.
Sau các gốc bắt đầu bằng Ji, v.v., hậu tố kṇā được thêm vào trong thể chủ động.
4758
Jināti, jinanti.
jināti, jinanti.
Jināti, jinanti.
4759
Kamme-jīyati, jiyyati, jinīyati, jiniyyati.
In the passive voice: jīyati, jiyyati, jinīyati, jiniyyati.
Trong thể bị động: jīyati, jiyyati, jinīyati, jiniyyati.
4760
Kārite-jayāpeti, jayāpayati, parājeti, parājayati, parājenti, parājayanti, jināpeti, jināpayati, ajini, jini, ajiniṃsu, jiniṃsu, jinissati, jinissanti iccādi.
In the causative voice: jayāpeti, jayāpayati, parājeti, parājayati, parājenti, parājayanti, jināpeti, jināpayati, ajini, jini, ajiniṃsu, jiniṃsu, jinissati, jinissanti, etc.
Trong thể sai khiến: jayāpeti, jayāpayati, parājeti, parājayati, parājenti, parājayanti, jināpeti, jināpayati, ajini, jini, ajiniṃsu, jiniṃsu, jinissati, jinissanti, v.v.
4761
Ñā-avabodhane.
From ñā in the sense of understanding.
Ñā- trong nghĩa hiểu biết.
4762
674. Ñāssa ne jā* .
674. Ñā becomes before na.
674. Ñāssa ne jā*.
4763
Nāpaccaye pare ñāssa jā hoti.
Before the na suffix, ñā becomes .
Khi hậu tố nā theo sau, ñā trở thành jā.
4764
Jānāti, pajānāti, ājānāti, sañjānāti, vijānāti, abhijānāti, parijānāti, paṭijānāti, jānanti.
jānāti, pajānāti, ājānāti, sañjānāti, vijānāti, abhijānāti, parijānāti, paṭijānāti, jānanti.
Jānāti, pajānāti, ājānāti, sañjānāti, vijānāti, abhijānāti, parijānāti, paṭijānāti, jānanti.
4765
Kamme-ñāyati, paññāyati, aññāyati, saññāyati, viññāyati, abhiññāyati, pariññāyati, paṭiññāyati, ñāyanti.
In the passive voice: ñāyati, paññāyati, aññāyati, saññāyati, viññāyati, abhiññāyati, pariññāyati, paṭiññāyati, ñāyanti.
Trong thể bị động: ñāyati, paññāyati, aññāyati, saññāyati, viññāyati, abhiññāyati, pariññāyati, paṭiññāyati, ñāyanti.
4766
Kārite-ñāpeti, ñāpayati, ñāpenti, ñāpayanti, jānāpeti, jānāpayati, jānāpenti, jānāpayanti.
In the causative voice: ñāpeti, ñāpayati, ñāpenti, ñāpayanti, jānāpeti, jānāpayati, jānāpenti, jānāpayanti.
Trong thể sai khiến: ñāpeti, ñāpayati, ñāpenti, ñāpayanti, jānāpeti, jānāpayati, jānāpenti, jānāpayanti.
4767
Kamme-ñāpīyati, saññāpīyati, jānāpīyati.
In the passive voice: ñāpīyati, saññāpīyati, jānāpīyati.
Trong thể bị động: ñāpīyati, saññāpīyati, jānāpīyati.
4768
675. Ñāssa sanāssa nāyo timhi* .
675. Ñā with sana becomes nāya before ti.
675. Ñāssa sanāssa nāyo timhi*.
4769
Nāsahitassa ñāssa nāyo hoti timhi, suttavibhattiyā anti, antesu ca.
ñā together with sana becomes nāya before ti, and also before anti and antesu in the Suttavibhatti.
Ñā cùng với nā trở thành nāyo khi có ti theo sau, và cả khi có anti, antesu (theo phân loại của suttavibhatti).
4770
Nāyati.
nāyati.
Nāyati.
Viceyya viceyya atthe panāyatīti kho bhikkhave vipassīti vuccati* .
"By analyzing and distinguishing meanings, O bhikkhus, one is called a Vipassī," (thus it is said).
‘‘Này các tỳ khưu, ai phân biệt và phân biệt các đối tượng thì được gọi là vipassī (người có tuệ quán)’’*.
Nāyanti.
nāyanti.
Nāyanti.
‘‘Animittā na nāyare’’ti* pāḷi.
The Pāli text states: "Animittā na nāyare."
Pāḷi là ‘‘Animittā na nāyare’’ti*.
4771
Eyyādimhi-jāneyya, jāneyyuṃ, jāneyyāsi, jāneyyātha, jāneyyāmi, jāneyyāma.
In the eyya initial forms: jāneyya, jāneyyuṃ, jāneyyāsi, jāneyyātha, jāneyyāmi, jāneyyāma.
Trong các thì bắt đầu bằng eyya: jāneyya, jāneyyuṃ, jāneyyāsi, jāneyyātha, jāneyyāmi, jāneyyāma.
4772
Utte-jāneyyāmu.
In the utta forms: jāneyyāmu.
Trong utta (ngôi thứ nhất số nhiều): jāneyyāmu.
4773
Eyyāmassa emutte ‘‘kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti* pāḷi.
For eyyāma becoming emu in utta forms, the Pāli text says: "kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ" (how shall we know that?).
Trong trường hợp eyyāma trở thành emu, pāḷi là ‘‘kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti*.
4774
676. Eyyassiyāñā vā* .
676. Eyya optionally becomes iyā and ñā.
676. Eyyassiyāñā vā*.
4775
Ñāto eyyassa iyā, ñā honti, vāsaddena eyyumādīnampi ñū, ñāsi, ñātha, ñāmi, ñāmādesā honti, eyyamiccassa ñañca.
After ñā, eyya becomes iyā or ñā. By the word (optionally), eyyādayo (other forms like eyyuṃ, etc.) also become ñū, ñāsi, ñātha, ñāmi, ñāmādesā (replacements like ñū, ñāsi, ñātha, ñāmi, ñāma), and eyyam becomes ñam.
Sau ñā, eyya tùy chọn trở thành iyā, ñā, và với từ vā, eyyumā, v.v. cũng trở thành ñū, ñāsi, ñātha, ñāmi, ñāmādesā, và eyyami trở thành ñañca.
4776
Jāniyā.
jāniyā.
Jāniyā.
4777
677. Ñāmhi jaṃ* .
677. Ja for ñā before ñāṃ.
677. Ñāmhi jaṃ*.
4778
Ñādese pare sanāssa ñāssa jaṃ hoti.
Before the ñā replacement, ñā with sana becomes jaṃ.
Khi ñādese theo sau, ñā của sanā trở thành jaṃ.
4779
Jaññā, vijaññā.
jaññā, vijaññā.
Jaññā, vijaññā.
4780
Suttavibhattena ñūādīsupi jaṃ hoti.
According to Suttavibhattena, jaṃ also occurs in ñū and other forms.
Theo suttavibhatta, jaṃ cũng xảy ra trong ñū, v.v.
‘‘Pāpaṃ katvā mā maṃ jaññūti icchati* , vivekadhammaṃ ahaṃ vijaññaṃ* , jaññāmu ce sīlavantaṃ vadaññu’’nti* pāḷī.
The Pāḷi text says: "Having done evil, he desires 'May no one know me', may I know the Dhamma of seclusion, if we know a virtuous, eloquent one."
“Sau khi làm điều ác, mong rằng không ai biết mình. Tôi sẽ biết pháp ly dục. Nếu biết người giữ giới, người biết nói,” là bản Pāḷi.
‘Jaññāsi, jaññātha, jaññāmi, jaññāmā’tipi yujjati.
"You know, you all know, I know, we know" are also appropriate.
‘Jaññāsi, jaññātha, jaññāmi, jaññāmā’ cũng được sử dụng.
4781
678. Īssatyādīsu knālopo* .
678. Elision of 'kṇa' in 'īssatyādīsu'.
678. Sự biến mất của knā trong īssatyādī.
4782
Knāssa lopo hoti vā īādimhi ssatyādimhi ca.
There is optionally an elision of 'kṇa' in the past tense (īādimhi) and future tense (ssatyādimhi).
Sự biến mất của knā xảy ra tùy chọn trong īādī và ssatyādī.
4783
Aññāsi, abbhaññāsi, ajāni, aññāsuṃ, aññaṃsu, abbhaññaṃsu, jāniṃsu, aññāsi, abbhaññāsi, ajāni, aññittha, jānittha, aññāsiṃ, abbhaññāsiṃ, ajāniṃ, jāniṃ, aññāsimhā, ajānimhā, jānimhā, ñāssati, jānissati, ñāssanti, jānissanti.
He knew, he thoroughly knew, he knew, they knew, they knew, they thoroughly knew, they knew, you knew, you thoroughly knew, you knew, you all knew, you all knew, I knew, I thoroughly knew, I knew, I knew, we knew, we knew, we knew, he will know, he will know, they will know, they will know.
Aññāsi, abbhaññāsi, ajāni, aññāsuṃ, aññaṃsu, abbhaññaṃsu, jāniṃsu, aññāsi, abbhaññāsi, ajāni, aññittha, jānittha, aññāsiṃ, abbhaññāsiṃ, ajāniṃ, jāniṃ, aññāsimhā, ajānimhā, jānimhā, ñāssati, jānissati, ñāssanti, jānissanti.
4784
Kamme-viññāyissati, viññāyissanti.
In the passive voice: will be understood, will be understood.
Trong thể bị động: viññāyissati, viññāyissanti.
4785
679. Ssassa hi kamme* .
679. For 'ssa' in the passive voice.
679. Ssassa hi kamme.
4786
Ñāto ssassa hi hoti vā kamme.
The 'ssa' is known to be in the passive voice.
Ssassa hi của căn ñā xảy ra tùy chọn trong thể bị động.
4787
Paññāyihi.
Will be known.
Paññāyihi.
‘‘Paññāyihinti etā, daharā’’ti* pāḷi.
The Pāli states: ‘‘These young ones will be known’’.
“Paññāyihinti etā, daharā” là bản Pāḷi.
Paññāyissati, paññāyissanti iccādi.
Paññāyissati, paññāyissanti, etc.
Paññāyissati, paññāyissanti, v.v.
4788
Dhū-vidhunane, knāmhi rasso, dhunāti, dhunanti.
Dhū - in the sense of shaking off; the 'k' is shortened; dhunāti, dhunanti.
Dhū-làm sạch, knāmhi rút ngắn, dhunāti, dhunanti.
4789
Kamme-dhunīyati, dhunīyanti.
In the passive: dhunīyati, dhunīyanti.
Trong thể bị động: dhunīyati, dhunīyanti.
4790
Kārite-dhunāpeti, dhunāpayati.
In the causative: dhunāpeti, dhunāpayati.
Trong thể sai khiến: dhunāpeti, dhunāpayati.
4791
Pu-sodhane, punāti, punanti.
Pu - in the sense of purifying; punāti, punanti.
Pu-làm sạch, punāti, punanti.
4792
Bhū-pattiyaṃ, rasso, abhisambhunāti, abhisambhunanti.
Bhū - in the sense of attaining; shortened; abhisambhunāti, abhisambhunanti.
Bhū-đạt được, rút ngắn, abhisambhunāti, abhisambhunanti.
Nāssa ṇatte-abhisambhuṇāti, abhisambhuṇanti.
When 'n' is not nasalized: abhisambhuṇāti, abhisambhuṇanti.
Nāssa ṇatte-abhisambhuṇāti, abhisambhuṇanti.
4793
Mā-parimāṇe, mahāvuttinā dhātvantassa ittaṃ, mināti, nimmināti.
Mā - in the sense of measuring; by the great rule, the final vowel of the root becomes 'i'; mināti, nimmināti.
Mā-đo lường, theo quy tắc mahāvutti, nguyên âm cuối của căn được chuyển thành i, mināti, nimmināti.
4794
Kamme-upamīyati, upamīyanti, nimmīyati, nimmīyanti.
In the passive: upamīyati, upamīyanti, nimmīyati, nimmīyanti.
Trong thể bị động: upamīyati, upamīyanti, nimmīyati, nimmīyanti.
4795
Kārite-nagaraṃ māpeti, māpayati, māpīyati, māpīyanti, nimmini, nimminiṃsu, māpesi, māpayi, māpesuṃ, māpayuṃ, nimminissati, nimminissanti, māpessati, māpessanti iccādi.
In the causative: māpeti a city, māpayati, māpīyati, māpīyanti, nimmini, nimminiṃsu, māpesi, māpayi, māpesuṃ, māpayuṃ, nimminissati, nimminissanti, māpessati, māpessanti, etc.
Trong thể sai khiến: nagaraṃ māpeti, māpayati, māpīyati, māpīyanti, nimmini, nimminiṃsu, māpesi, māpayi, māpesuṃ, māpayuṃ, nimminissati, nimminissanti, māpessati, māpessanti, v.v.
4796
Mū-bandhane, munāti.
Mū - in the sense of binding; munāti.
Mū-buộc, munāti.
4797
Lū-chedane, rassattaṃ, lunāti, lunanti.
Lū - in the sense of cutting; shortened; lunāti, lunanti.
Lū-cắt, rút ngắn, lunāti, lunanti.
4798
Kamme-lūyati, lūyanti.
In the passive: lūyati, lūyanti.
Trong thể bị động: lūyati, lūyanti.
4799
Kārite-lāvayati, lāvayanti.
In the causative: lāvayati, lāvayanti.
Trong thể sai khiến: lāvayati, lāvayanti.
4800
Kamme-lāvīyati iccādi.
In the passive: lāvīyati, etc.
Trong thể bị động: lāvīyati, v.v.
4801
Kyādigaṇo niṭṭhito.
The Kyādi class is concluded.
Nhóm Kyādi đã hoàn tất.
4802
Tanādigaṇa
Tanādi class
Nhóm Tanādi
4803
Atha tanādigaṇo vuccate.
Now the Tanādi class is explained.
Bây giờ, nhóm Tanādi được trình bày.
4804
Āpa, kara, tana, saka.
Āpa, kara, tana, saka.
Āpa, kara, tana, saka.
4805
680. Tanāditvo* .
680. From the Tanādi roots.
680. Tanāditvo.
4806
Tanādīhi paraṃ opaccayo hoti.
The suffix 'o' comes after the Tanādi roots.
Hậu tố opa xuất hiện sau các căn Tanādi.
4807
Tanoti.
Tanoti.
Tanoti.
4808
Āpa-pāpuṇane papubbo.
Āpa - in the sense of reaching, with the prefix 'pa'.
Āpa-đạt được, với tiền tố pa.
Dhātvantassa dvittaṃ rasso ca, pappoti, papponti.
The final vowel of the root is doubled and shortened: pappoti, papponti.
Nguyên âm cuối của căn được gấp đôi và rút ngắn, pappoti, papponti.
4809
Kamme-pāpīyati, pāpīyanti.
In the passive: pāpīyati, pāpīyanti.
Trong thể bị động: pāpīyati, pāpīyanti.
4810
Kārite-pāpeti, pāpayati.
In the causative: pāpeti, pāpayati.
Trong thể sai khiến: pāpeti, pāpayati.
4811
Kamme-pāpīyati pāpīyanti iccādi.
In the passive: pāpīyati, pāpīyanti, etc.
Trong thể bị động: pāpīyati, pāpīyanti, v.v.
4812
Kara-karaṇe, karoti, karonti.
Kara - in the sense of doing; karoti, karonti.
Kara-làm, karoti, karonti.
4813
Kamme-karīyati, karīyanti.
In the passive: karīyati, karīyanti.
Trong thể bị động: karīyati, karīyanti.
4814
‘Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti yamhi dhātvantassa yattaṃ, kayyati, kayyanti, kayyare, kayyate, kayyante.
When the final 'r' of the root becomes 'y' according to the rule 'tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā', forms: kayyati, kayyanti, kayyare, kayyate, kayyante.
Theo quy tắc ‘Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’, nguyên âm cuối của căn được chuyển thành y, kayyati, kayyanti, kayyare, kayyate, kayyante.
4815
Kārite-kāreti, kārayati, kārenti, kārayanti, kārāpeti, kārāpayati, kārāpenti, kārāpayanti.
In the causative: kāreti, kārayati, kārenti, kārayanti, kārāpeti, kārāpayati, kārāpenti, kārāpayanti.
Trong thể sai khiến: kāreti, kārayati, kārenti, kārayanti, kārāpeti, kārāpayati, kārāpenti, kārāpayanti.
4816
681. Karassa sossa kuṃ* .
681. The 'so' of 'kara' becomes 'kuṃ'.
681. Karassa sossa kuṃ.
4817
O-kārasahitassa karassa kuṃ hoti mi, mesu paresu.
The root 'kara' with the vowel 'o' becomes 'kuṃ' when followed by 'mi' or 'me'.
Kar với nguyên âm o được chuyển thành kuṃ tùy chọn khi mi, me theo sau.
4818
Kummi, kumma, ‘‘bhattu apacitiṃ kummi* , dhammassāpacitiṃ kummī’’ti* pāḷī.
Kummi, kumma; the Pāli states: ‘‘I will do service to the husband’’, ‘‘I will do service to the Dhamma’’.
Kummi, kumma, “bhattu apacitiṃ kummi, dhammassāpacitiṃ kummī” là bản Pāḷi.
4819
682. Karotissa kho* .
682. The 'karoti' becomes 'kho'.
682. Karotissa kho.
4820
Pādito parassa karadhātussa kvaci kho hoti.
Occasionally, the root 'kara' appearing at the beginning, becomes 'kho'.
Căn kar sau pādito đôi khi được chuyển thành kho.
4821
Saṅkharoti, saṅkharonti, abhisaṅkharoti, abhisaṅkharonti.
Saṅkharoti, saṅkharonti, abhisaṅkharoti, abhisaṅkharonti.
Saṅkharoti, saṅkharonti, abhisaṅkharoti, abhisaṅkharonti.
4822
Kamme-saṅkharīyati, saṅkharīyanti.
In the passive: saṅkharīyati, saṅkharīyanti.
Trong thể bị động: saṅkharīyati, saṅkharīyanti.
4823
Kārite-saṅkhāreti, saṅkhārayati.
In the causative: saṅkhāreti, saṅkhārayati.
Trong thể sai khiến: saṅkhāreti, saṅkhārayati.
4824
Ṇāpimhi na vuddhi, saṅkharāpeti, saṅkharāpayati.
No lengthening in the suffix 'ṇāpi': saṅkharāpeti, saṅkharāpayati.
Trong ṇāpimhi không có sự kéo dài, saṅkharāpeti, saṅkharāpayati.
4825
Kamme-saṅkhārīyati, saṅkharāpīyati.
In the passive: saṅkhārīyati, saṅkharāpīyati.
Trong thể bị động: saṅkhārīyati, saṅkharāpīyati.
4826
683. Karassa sossa kubbakurukayirā* .
683. The 'so' of 'kara' becomes 'kubba', 'kuru', 'kayirā'.
683. Karassa sossa kubbakurukayirā.
4827
O-kārasahitassa karassa kubba, kuru, kayirā honti vā nta, māna, tyādīsu, mahāvuttinā vikappena kussa kruttaṃ.
The root 'kara' with the vowel 'o' optionally becomes 'kubba', 'kuru', or 'kayirā' when followed by 'nta', 'māna', 'tyādi', etc. By the great rule, 'ku' optionally becomes 'kru'.
Kar với nguyên âm o được chuyển thành kubba, kuru, kayirā tùy chọn khi nta, māna, tyādī theo sau, và theo quy tắc mahāvutti, kruttaṃ của ku xảy ra tùy chọn.
4828
Kubbati kubbanti, krubbati, krubbanti.
Kubbati, kubbanti, krubbati, krubbanti.
Kubbati, kubbanti, krubbati, krubbanti.
4829
Parachakke-kubbate, krubbate, kubbante, krubbante, kurute, kayirati, kayiranti, kayirasi, kayiratha, kayirāmi, kayirāma, kayirate, kayirante.
In the middle voice: kubbate, krubbate, kubbante, krubbante, kurute, kayirati, kayiranti, kayirasi, kayiratha, kayirāmi, kayirāma, kayirate, kayirante.
Trong parachakka: kubbate, krubbate, kubbante, krubbante, kurute, kayirati, kayiranti, kayirasi, kayiratha, kayirāmi, kayirāma, kayirate, kayirante.
4830
Karotu, saṅkharotu, kubbatu, krubbatu, kurutu, agghaṃ kurutu no bhavaṃ* , kayiratu.
Karotu, saṅkharotu, kubbatu, krubbatu, kurutu, ‘‘May your honor do us good’’, kayiratu.
Karotu, saṅkharotu, kubbatu, krubbatu, kurutu, agghaṃ kurutu no bhavaṃ, kayiratu.
4831
Kareyya, saṅkhareyya, kubbeyya, krubbeyya, kayireyya.
Kareyya, saṅkhareyya, kubbeyya, krubbeyya, kayireyya.
Kareyya, saṅkhareyya, kubbeyya, krubbeyya, kayireyya.
4832
684. Ṭā* .
684. Ṭā.
684. Ṭā.
4833
Kayirādesato parassa eyyavibhattissa ṭānubandho ā hoti vā.
The suffix 'eyya' after the substitution 'kayirā' optionally becomes 'ā', with the anubandha 'ṭa'.
Hậu tố ṭā của eyyavibhatti sau kayirādesa được chuyển thành ā tùy chọn.
4834
So puññaṃ kayirā, puññaṃ ce puriso kayirā* , kayirā naṃ punappunaṃ* .
He should do merit, ‘‘If a person were to do merit’’, ‘‘He should do it again and again’’.
So puññaṃ kayirā, puññaṃ ce puriso kayirā, kayirā naṃ punappunaṃ.
4835
685. Kayireyyasseyyumādīnaṃ* .
685. For 'eyyā' and other endings after 'kayireyya'.
685. Kayireyyasseyyumādīnaṃ.
4836
Kayirādesato parassa eyyuṃādīnaṃ eyyasaddassa lopo hoti.
The 'eyya' part of 'eyyuṃ' and other endings after the substitution 'kayirā' is dropped.
Sự biến mất của eyyuṃādīnaṃ eyyassa xảy ra sau kayirādesa.
4837
Kayiruṃ, kayireyyuṃ, kayirāsi, kayireyyāsi, kayirātha, kayireyyātha, kayirāmi, kayireyyāmi, kayirāma, kayireyyāma.
Kayiruṃ, kayireyyuṃ, kayirāsi, kayireyyāsi, kayirātha, kayireyyātha, kayirāmi, kayireyyāmi, kayirāma, kayireyyāma.
Kayiruṃ, kayireyyuṃ, kayirāsi, kayireyyāsi, kayirātha, kayireyyātha, kayirāmi, kayireyyāmi, kayirāma, kayireyyāma.
4838
686. Ethassā* .
686. For 'etha' it becomes 'ā'.
686. Ethassā.
4839
Kayirādesato parassa ethassa e-kārassa ā hoti vā.
The vowel 'e' of 'etha' after the substitution 'kayirā' optionally becomes 'ā'.
Nguyên âm e của ethassa sau kayirādesa được chuyển thành ā tùy chọn.
4840
So kayirātha, dīpaṃ kayirātha paṇḍito* , kayirā ce kayirāthenaṃ* .
He should do; ‘‘The wise person should make a lamp’’, ‘‘If he does, he should do it’’.
So kayirātha, dīpaṃ kayirātha paṇḍito, kayirā ce kayirāthenaṃ.
4841
Īādimhi-akari, kari, saṅkhari, abhisaṅkhari, akubbi, kubbi, akrubbi, krubbi, akayiri, kayiri, akaruṃ, karuṃ, saṅkharuṃ, abhi, saṅkharuṃ, akariṃsu, kariṃsu, saṅkhariṃsu, abhisaṅkhariṃsu, akubbiṃsu, kubbiṃsu, akrubbiṃsu, krubbiṃsu, akayiriṃsu, kayiriṃsu, akayiruṃ, kayiruṃ.
In the past tense (ī-ādi): akari, kari, saṅkhari, abhisaṅkhari, akubbi, kubbi, akrubbi, krubbi, akayiri, kayiri, akaruṃ, karuṃ, saṅkharuṃ, abhisaṅkharuṃ, akariṃsu, kariṃsu, saṅkhariṃsu, abhisaṅkhariṃsu, akubbiṃsu, kubbiṃsu, akrubbiṃsu, krubbiṃsu, akayiriṃsu, kayiriṃsu, akayiruṃ, kayiruṃ.
Trong īādimhi: akari, kari, saṅkhari, abhisaṅkhari, akubbi, kubbi, akrubbi, krubbi, akayiri, kayiri, akaruṃ, karuṃ, saṅkharuṃ, abhi, saṅkharuṃ, akariṃsu, kariṃsu, saṅkhariṃsu, abhisaṅkharuṃsu, akubbiṃsu, kubbiṃsu, akrubbiṃsu, krubbiṃsu, akayiriṃsu, kayiriṃsu, akayiruṃ, kayiruṃ.
4842
687. Kā īādīsu* .
687. 'Kā' in the past tense (ī-ādi).
687. Kā īādīsu.
4843
Īādīsu saokārassa karassa kā hoti vā.
The root 'kara' with the vowel 'o' optionally becomes 'kā' in the past tense (ī-ādi) forms.
Kar với nguyên âm o được chuyển thành kā tùy chọn trong īādī.
4844
688. Dīghā īssa* .
688. The lengthening of 'ī'.
688. Dīghā īssa.
4845
Ā, e, ūdīghehi parassa īvacanassa si hoti vā.
The word 'ī' after 'ā', 'e', 'ū', and other long vowels optionally becomes 'si'.
Nguyên âm ī sau ā, e, ū dài được chuyển thành si tùy chọn.
4846
Aṭṭhāsi, adāsi, vadesi, vajjesi, bhāvesi, kāresianubhosi, ahosi iccādi.
Aṭṭhāsi, adāsi, vadesi, vajjesi, bhāvesi, kāresi, anubhosi, ahosi, etc.
Aṭṭhāsi, adāsi, vadesi, vajjesi, bhāvesi, kāresianubhosi, ahosi, v.v.
4847
So akāsi, te akaṃsu, gāthāyaṃ ‘‘akaṃsu satthuvacana’’nti* pāḷi.
He did, they did; in the verse, the Pāli states: ‘‘They followed the Teacher's word’’.
So akāsi, te akaṃsu, trong bài kệ “akaṃsu satthuvacana” là bản Pāḷi.
Akāsuṃ, tvaṃ akāsi.
Akāsuṃ, you did.
Akāsuṃ, tvaṃ akāsi.
Mā tumhe evarūpaṃ akattha* , mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvī vā yadi vā raho* .
‘‘Do not do such evil deeds, whether openly or secretly’’.
Mā tumhe evarūpaṃ akattha, mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvī vā yadi vā raho.
Akāsittha, ahaṃ akāsiṃ, mayaṃ akāsimhā, akamhā.
Akāsittha, I did, we did, akamhā.
Akāsittha, ahaṃ akāsiṃ, mayaṃ akāsimhā, akamhā.
Bhogesu vijjamānesu, dīpaṃ nākamha attano* .
‘‘Although we had wealth, we made no lamp for ourselves’’.
Bhogesu vijjamānesu, dīpaṃ nākamha attano.
So akā.
He did.
So akā.
‘‘Tato ekasataṃ khatye, anuyante bhavaṃ akā’’ti* pāḷi.
The Pāli states: ‘‘Then the Bhava made a hundred and one Kshatriyas follow’’.
“Tato ekasataṃ khatye, anuyante bhavaṃ akā” là bản Pāḷi.
Akāsittha vā, ahaṃ akaṃ, akaraṃ vā.
Akāsittha optionally, I did, akaraṃ optionally.
Akāsittha vā, ahaṃ akaṃ, akaraṃ vā.
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ nākaṃ, pitu vuddhassa bhāsita’’nti* pāḷi.
The Pāli states: ‘‘I did not obey the words spoken by my old father’’.
“Tassāhaṃ vacanaṃ nākaṃ, pitu vuddhassa bhāsita” là bản Pāḷi.
4848
Kārite-so kāresi, kārayi, kārāpesi, kārāpayi, te kāresuṃ, kārayuṃ, kārāpesuṃ, kārāpayuṃ iccādi.
In the causative: he caused to do, kārayi, kārāpesi, kārāpayi; they caused to do, kārayuṃ, kārāpesuṃ, kārāpayuṃ, etc.
Trong thể sai khiến: so kāresi, kārayi, kārāpesi, kārāpayi, te kāresuṃ, kārayuṃ, kārāpesuṃ, kārāpayuṃ, v.v.
4849
Karissati saṅkharissati, kubbissati, krubbissati, kayirissati iccādi.
Karissati, saṅkharissati, kubbissati, krubbissati, kayirissati, etc.
Karissati, saṅkharissati, kubbissati, krubbissati, kayirissati, v.v.
4850
‘‘Harassa cāhaṅa sse’ti ssena saha karassa rakārassa āhaṅa hoti, kāhati, kāhanti, kathaṃ kāhanti dārakā* .
According to the rule ‘‘Harassa cāhaṅa sse’’, the 'ra' of 'kara' along with 'ssa' becomes 'āhaṅa', hence: kāhati, kāhanti; ‘‘How will the children do it?’’
Theo quy tắc ‘‘Harassa cāhaṅa sse’’, khi có ssa, rakāra của kara biến thành āhaṅa: kāhati, kāhanti, kathaṃ kāhanti dārakā (Jā. 2.22.1849).
4851
Iñāgame-kāhiti, kāhinti iccādi.
With the insertion of 'i': kāhiti, kāhinti, etc.
Khi có iṅāgama: kāhiti, kāhinti v.v.
Kāhasi, kāhatha.
Kāhasi, kāhatha.
Kāhasi, kāhatha.
Kāhāmi kusalaṃ bahuṃ* , kāhāma puññasañcayaṃ* .
‘‘I shall do much good’’, ‘‘We shall accumulate merit’’.
Tôi sẽ làm nhiều điều thiện, chúng ta sẽ tích lũy công đức.
4852
‘Āīādīsū’ti sutte yogavibhāgena ssatyādīsupi kā hoti, saṃyoge rassattaṃ, kassati, kassanti, kassasi, kassatha, kassāmi, kassāma, kassaṃ purisakāriyaṃ* .
By the division of the rule 'Āīādīsu', 'kā' also occurs in future forms like 'ssati' etc.; when combined, it is shortened: kassati, kassanti, kassasi, kassatha, kassāmi, kassāma, ‘‘I will perform a man's task’’.
Trong kinh ‘Āīādīsū’, bằng cách phân chia ngữ pháp (yoga-vibhāga), kā cũng có mặt trong ssatyādi, và trong saṃyoga thì nguyên âm ngắn lại: kassati, kassanti, kassasi, kassatha, kassāmi, kassāma, kassaṃ purisakāriyaṃ.
4853
Ssādimhi-akāhā, akarissā iccādi.
In conditional forms (ssā-ādi): akāhā, akarissā, etc.
Trong ssādi: akāhā, akarissā, v.v.
4854
Tanu-vitthāre, tanoti.
Tanu - in the sense of extending; tanoti.
Tanu – mở rộng, tanoti.
4855
Parassaralopo-tanonti.
The 'ra' of the subsequent word is dropped: tanonti.
Parassaralopo – tanonti.
4856
689. Ovikaraṇassu parachakke* .
689. The 'u' of the 'o' increment in the middle voice.
689. Ovikaraṇassu parachakke.
4857
Parachakke pare ovikaraṇassa u hoti.
When a middle voice ending follows, the 'o' increment becomes 'u'.
Khi có parachakka theo sau, ovikaraṇa trở thành u.
4858
Tanute, tanunte.
spreads, they spread.
Tanute, tanunte.
4859
‘Yavā sare’ti ussa vatte-tanvante.
By 'Yavā sare', u becomes v: they spread.
‘Yavā sare’ – u biến thành v: tanvante.
4860
690. Pubbachakke vā kvaci* .
690. And sometimes in the former cycle.
690. Pubbachakke vā kvaci.
4861
Pubbachakke ovikaraṇassa kvaci u hoti vā.
In the preceding section, the vikaraṇa 'u' sometimes occurs.
Trong pubbachakka, ovikaraṇa đôi khi trở thành u.
4862
Tanuti, kurutu.
Tanoti, kurutu.
Tanuti, kurutu.
4863
Kvacīti kiṃ?
What is "sometimes"?
Tại sao lại là kvaci?
Karoti.
Karoti.
Karoti.
4864
Vāti kiṃ?
What is "or"?
Tại sao lại là vā?
Tanoti.
Tanoti.
Tanoti.
4865
Kamme-tanīyati, taññati.
In the passive voice: tanīyati, taññati.
Trong nghiệp (kamme): tanīyati, taññati.
4866
691. Tanassā vā* .
691. Tanassa vā.
691. Tanassā vā.
4867
Tanadhātussa na-kārassa ā hoti vā kyamhi.
The 'na' of the root tan sometimes becomes 'ā' in what case.
Trong kyamhi, phụ âm n của gốc tanu đôi khi trở thành ā.
4868
Tāyati, tāyanti, patāyati, patāyanti.
Tāyati, tāyanti, patāyati, patāyanti.
Tāyati, tāyanti, patāyati, patāyanti.
‘‘Ito’dāni patāyanti, sūciyo balisāni cā’’ti* pāḷi.
The Pali text states: "From now on, needles and hooks flutter."
Pāḷi là: ‘‘Ito’dāni patāyanti, sūciyo balisāni cā’’ti.
Tāyate, tāyante.
Tāyate, tāyante.
Tāyate, tāyante.
4869
Saka-sattiyaṃ, sakkoti, sakkonti, sakkosi, sakkotha, sakkomi, sakkoma.
In one's own power: sakkoti, sakkonti, sakkosi, sakkotha, sakkomi, sakkoma.
Saka – có khả năng: sakkoti, sakkonti, sakkosi, sakkotha, sakkomi, sakkoma.
4870
Tanādigaṇo niṭṭhito.
The Tanādigaṇa is concluded.
Nhóm Tanādi đã hoàn tất.
4871
Curādigaṇa
Curādigaṇa
Nhóm Curādi
4872
Atha curādigaṇo vuccate.
Now, the Curādigaṇa is explained.
Bây giờ nhóm Curādi được nói đến.
4873
Āpa, kamu, gaṇa, ghaṭa, cinta, ceta, cura, dhara, pāla, pūja, manta, māna, vida.
Āpa, kamu, gaṇa, ghaṭa, cinta, ceta, cura, dhara, pāla, pūja, manta, māna, vida.
Āpa, kamu, gaṇa, ghaṭa, cinta, ceta, cura, dhara, pāla, pūja, manta, māna, vida.
4874
692. Curādīhiṇi* .
692. Curādīhi ṇi.
692. Curādīhiṇi.
4875
Curādīhi kriyatthehi paraṃ sakatthe ṇipaccayo hoti.
From the curādi verbs, a ṇi suffix occurs in their own meaning.
Từ các gốc thuộc nhóm Curādi, khi có ý nghĩa hành động (kriyattha), hậu tố ṇi được thêm vào để biểu thị chính hành động đó (sakattha).
4876
Coreti, corayati.
Coreti, corayati.
Coreti, corayati.
4877
Vipubbo āpa-byāpane, byāpeti, byāpayati.
Āpa with vi prefix for 'spreading': byāpeti, byāpayati.
Āpa với tiền tố vi – lan tỏa, byāpeti, byāpayati.
4878
Kamu-icchāyaṃ, kāmeti, kāmayati, kāmenti, kāmayanti, nikāmeti, nikāmayati, nikāmenti, nikāmayanti.
Kamu for 'desiring': kāmeti, kāmayati, kāmenti, kāmayanti, nikāmeti, nikāmayati, nikāmenti, nikāmayanti.
Kamu – mong muốn, kāmeti, kāmayati, kāmenti, kāmayanti, nikāmeti, nikāmayati, nikāmenti, nikāmayanti.
4879
Kamme-kāmīyati, kāmīyanti.
In the passive voice: kāmīyati, kāmīyanti.
Trong nghiệp (kamme): kāmīyati, kāmīyanti.
4880
Kārite ṇāpi eva, kāmāpeti, kāmāpayati.
In the causative ṇāpi also: kāmāpeti, kāmāpayati.
Trong kārita, ṇāpi cũng vậy: kāmāpeti, kāmāpayati.
4881
Kamme-kāmāpīyati, kāmāpayīyati.
In the passive voice: kāmāpīyati, kāmāpayīyati.
Trong nghiệp (kamme): kāmāpīyati, kāmāpayīyati.
4882
Gaṇa-saṅkhyāne, gaṇa, ghaṭānaṃ tudādittā na vuddhi, gaṇeti, gaṇayati.
Gaṇa for 'counting', ghaṭa and gaṇa due to being in the tudādi group, there is no lengthening: gaṇeti, gaṇayati.
Gaṇa – đếm, gaṇa, ghaṭa không có vuddhi vì thuộc nhóm Tudādi, gaṇeti, gaṇayati.
4883
Ghaṭa-cetāyaṃ, ghaṭeti, ghaṭayati.
Ghaṭa for 'striving': ghaṭeti, ghaṭayati.
Ghaṭa – cố gắng, ghaṭeti, ghaṭayati.
4884
Cinta-cintāyaṃ, garupantattā na vuddhi, cinteti, cintayati.
Cinta for 'thinking', due to having a heavy ending, there is no lengthening: cinteti, cintayati.
Cinta – suy nghĩ, không có vuddhi vì có nguyên âm nặng cuối (garupanta), cinteti, cintayati.
4885
Kamme-cintīyati, cintīyanti.
In the passive voice: cintīyati, cintīyanti.
Trong nghiệp (kamme): cintīyati, cintīyanti.
4886
Kārite-cintāpeti, cintāpayati.
In the causative: cintāpeti, cintāpayati.
Trong kārita: cintāpeti, cintāpayati.
4887
Kamme-cintāpīyati, cintāpayīyati.
In the passive voice: cintāpīyati, cintāpayīyati.
Trong nghiệp (kamme): cintāpīyati, cintāpayīyati.
4888
Īādimhi-cintesi, cintayi, cinteyuṃ, cintayuṃ, cintesi, cintayi, cintayittha, cintesiṃ, cintayiṃ, cintesimhā, cintayimhā.
In the īādimhi tense: cintesi, cintayi, cinteyuṃ, cintayuṃ, cintesi, cintayi, cintayittha, cintesiṃ, cintayiṃ, cintesimhā, cintayimhā.
Trong īādi: cintesi, cintayi, cinteyuṃ, cintayuṃ, cintesi, cintayi, cintayittha, cintesiṃ, cintayiṃ, cintesimhā, cintayimhā.
4889
Ceta-cetāyaṃ, ceteti, cetayati, cetenti, cetayanti.
Ceta for 'thinking': ceteti, cetayati, cetenti, cetayanti.
Ceta – suy nghĩ, ceteti, cetayati, cetenti, cetayanti.
4890
Cura-theyye, coreti, corayati, corenti, corayanti.
Cura for 'stealing': coreti, corayati, corenti, corayanti.
Cura – ăn trộm, coreti, corayati, corenti, corayanti.
4891
Dhara-dhāraṇe, dhāreti, dhārayati, dhārenti, dhārayanti.
Dhara for 'holding': dhāreti, dhārayati, dhārenti, dhārayanti.
Dhara – giữ gìn, dhāreti, dhārayati, dhārenti, dhārayanti.
4892
Pāla-pālane, pāleti, pālayati, pālenti, pālayanti.
Pāla for 'protecting': pāleti, pālayati, pālenti, pālayanti.
Pāla – bảo vệ, pāleti, pālayati, pālenti, pālayanti.
4893
Pūja-pūjāyaṃ, garupantattā na vuddhi, pūjeti, pūjayati, pūjenti, pūjayanti.
Pūja for 'worshipping', due to having a heavy ending, there is no lengthening: pūjeti, pūjayati, pūjenti, pūjayanti.
Pūja – cúng dường, không có vuddhi vì có nguyên âm nặng cuối (garupanta), pūjeti, pūjayati, pūjenti, pūjayanti.
4894
Manta-guttabhāsane, manteti, mantayati, mantenti, mantayanti.
Manta for 'secret speech': manteti, mantayati, mantenti, mantayanti.
Manta – nói thầm, manteti, mantayati, mantenti, mantayanti.
4895
Āpubbo kathane āmantane ca.
With ā prefix, for 'speaking' and 'inviting'.
Ā với tiền tố ā – nói, mời gọi.
Āmantayāmi vo bhikkhave* , bhagavā bhikkhū āmantesi* .
"I exhort you, monks," the Blessed One addressed the monks.
Āmantayāmi vo bhikkhave, Bhagavā bhikkhū āmantesi.
4896
Nipubbo-nimantane, nimanteti, nimantayati.
With ni prefix for 'inviting': nimanteti, nimantayati.
Với tiền tố ni – mời, nimanteti, nimantayati.
4897
Īādimhi-mantesi, mantayi, āmantesi, āmantayi, nimantesi, nimantayi, mantesuṃ, mantayuṃ, mantayiṃsu rahogatā* , mantessati, āmantessati, nimantessati, mantayissati, āmantayissati, nimantayissati iccādi.
In the īādimhi tense: mantesi, mantayi, āmantesi, āmantayi, nimantesi, nimantayi, mantesuṃ, mantayuṃ, mantayiṃsu (who were in private), mantessati, āmantessati, nimantessati, mantayissati, āmantayissati, nimantayissati, etc.
Trong īādi: mantesi, mantayi, āmantesi, āmantayi, nimantesi, nimantayi, mantesuṃ, mantayuṃ, mantayiṃsu rahogatā, mantessati, āmantessati, nimantessati, mantayissati, āmantayissati, nimantayissati, v.v.
4898
Māna-pūjāyaṃ, māneti, mānayati, mānenti, mānayanti iccādi.
Māna for 'honouring': māneti, mānayati, mānenti, mānayanti, etc.
Māna – tôn kính, māneti, mānayati, mānenti, mānayanti, v.v.
4899
Vida-anubhavane, vedeti, vedayati, paṭisaṃvedeti, paṭisaṃvedayati.
Vida for 'experiencing': vedeti, vedayati, paṭisaṃvedeti, paṭisaṃvedayati.
Vida – trải nghiệm, vedeti, vedayati, paṭisaṃvedeti, paṭisaṃvedayati.
4900
Paṭi, ni, papubbo ācikkhane, paṭivedeti, paṭivedayati, nivedeti, nivedayati, pavedeti, pavedayati iccādi.
With prefixes paṭi, ni, pa for 'announcing': paṭivedeti, paṭivedayati, nivedeti, nivedayati, pavedeti, pavedayati, etc.
Với tiền tố paṭi, ni, pa – thuật lại, paṭivedeti, paṭivedayati, nivedeti, nivedayati, pavedeti, pavedayati, v.v.
4901
Curādigaṇo niṭṭhito.
The Curādigaṇa is concluded.
Nhóm Curādi đã hoàn tất.
4902
Vikaraṇapaccayarāsi niṭṭhito.
The collection of vikaraṇa suffixes is concluded.
Phần hậu tố vikaraṇa đã hoàn tất.
4903
Sāmañña kha, cha, sarāsi
Sāmañña kha, cha, sa collection
Nhóm Sāmañña kha, cha, sa
4904
Atha dhātupaccayā vuccante.
Now, verb suffixes (dhātupaccayā) are explained.
Bây giờ các hậu tố của gốc (dhātu-paccaya) được nói đến.
4905
Kriyāvācībhāvena dhāturūpā paccayā dhātupaccayā, kriyatthapaccayāti vuttaṃ hoti, tasmā tehipi sabbesaṃ tyādi, tabbādivibhatti, paccayānaṃ sambhavo.
The suffixes that form verbal roots, being verb-indicating, are called dhātupaccayā, meaning kriyatthapaccaya. Therefore, from these, all tyādi and tabbādi conjugations and suffixes are possible.
Các hậu tố của gốc (dhātu-paccaya) là những hậu tố có hình thức của gốc (dhātu-rūpa) với chức năng hành động (kriyāvācībhāva), tức là kriyatthapaccaya, do đó tất cả các vibhatti tyādi và tabbādi có thể được hình thành từ chúng.
4906
Tija, māna, kita, gupa, badha.
Tija, māna, kita, gupa, badha.
Tija, māna, kita, gupa, badha.
4907
693. Tijamānehi khasā khamāvīmaṃsāsu* .
693. Tijamānehi khasā khamāvīmaṃsāsu.
693. Tijamānehi khasā khamāvīmaṃsāsu.
4908
Khamāyaṃ vīmaṃsāyañca pavattehi tija, mānadhātūhi paraṃ kamena kha, sapaccayā honti.
When tija and māna roots occur in the meaning of 'forbearance' and 'investigation' respectively, the suffixes kha and sa occur after them in order.
Khi có ý nghĩa nhẫn nại (khamā) và khảo sát (vīmaṃsā), các hậu tố kha và sa lần lượt được thêm vào sau các gốc tija và māna.
4909
Tija-khamāyaṃ, iminā khapaccayo.
Tija for 'forbearance', by this, the kha suffix.
Tija – nhẫn nại, hậu tố kha được thêm vào đây.
4910
694. Khachasānamekassaraṃ dve* .
694. Khachasānamekassaraṃ dve.
694. Khachasānamekassaraṃ dve.
4911
Kha, cha, sapaccayantānaṃ dhāturūpānaṃ paṭhamaṃ saddarūpaṃ ekassaraṃ dverūpaṃ hotīti ‘tija, tija’iti dvirūpe kate ‘loponādibyañjanassā’ti anādibyañjanabhūtassa ja-kārassa lopo, ‘pararūpamayakāre byañjane’ti dhātvantajakārassa pararūpattaṃ.
The first single-vowel sound of verb forms ending in kha, cha, and sa becomes reduplicated, meaning 'tija, tija' is formed. Then, by 'loponādibyañjanassā', the non-initial consonant 'ja' is dropped. By 'pararūpamayakāre byañjane', the final 'ja' of the root becomes the succeeding sound. By 'catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā', the initial kha of the conjunction becomes ka, resulting in the verb suffix form 'titikkha'. From that, the tyādi formations occur.
Đối với các hình thức gốc (dhātu-rūpa) kết thúc bằng hậu tố kha, cha, sa, âm tiết đầu tiên được lặp lại hai lần. Sau khi lặp lại thành ‘tija, tija’, phụ âm ja không phải là đầu tiên bị lược bỏ theo ‘loponādibyañjanassā’, và phụ âm ja cuối gốc trở thành pararūpa theo ‘pararūpamayakāre byañjane’.
‘Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā’ti saṃyogādissa khassa kattaṃ, ‘titikkha’iti dhātupaccayantarūpaṃ, tato tyādyuppatti.
By 'pararūpamayakāre byañjane', it becomes the succeeding form. By 'catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā', the initial 'kha' of the cluster becomes 'ka', resulting in the verb-suffix form 'titikkha'. Then the tyādi formations arise.
Theo ‘Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā’, kha ở đầu tổ hợp trở thành ka, tạo thành hình thức gốc-hậu tố ‘titikkha’, sau đó các hậu tố tyādi được thêm vào.
4912
Titikkhati, titikkhanti.
Titikkhati, titikkhanti.
Titikkhati, titikkhanti.
4913
Kamme-titikkhīyati.
In the passive voice: titikkhīyati.
Trong nghiệp (kamme): titikkhīyati.
4914
Kārite-titikkheti, titikkhayati, titikkhāpeti, titikkhāpayati.
In the causative: titikkheti, titikkhayati, titikkhāpeti, titikkhāpayati.
Trong kārita: titikkheti, titikkhayati, titikkhāpeti, titikkhāpayati.
4915
Kamme-titikkhāpīyati, titikkhāpīyanti.
In the passive voice: titikkhāpīyati, titikkhāpīyanti.
Trong nghiệp (kamme): titikkhāpīyati, titikkhāpīyanti.
4916
Titikkhatu, titikkhantu, titikkheyya, titikkheyyuṃ iccādi.
Titikkhatu, titikkhantu, titikkheyya, titikkheyyuṃ, etc.
Titikkhatu, titikkhantu, titikkheyya, titikkheyyuṃ, v.v.
4917
Khamāyanti kiṃ?
What is "forbearance"?
Tại sao lại là khamāyaṃ?
Tija-nisāne, tejeti, tejenti.
Tija for 'sharpening': tejeti, tejenti.
Tija – mài sắc, tejeti, tejenti.
4918
Kārite-tejeti.
In the causative: tejeti.
Trong kārita: tejeti.
‘‘Samuttejeti sampahaṃsetī’’ti* pāḷi.
The Pali text states: "He encourages, he gladdens."
Pāḷi là: ‘‘Samuttejeti sampahaṃsetī’’ti.
4919
Māna-vīmaṃsāyaṃ, tato sapaccayo.
Māna for 'investigation', then the sa suffix.
Māna – khảo sát, sau đó là hậu tố sa.
‘Khachasānamekassaraṃ dve’ti ‘māna, māna’iti dvirūpe kate –
By 'Khachasānamekassaraṃ dve', after forming 'māna, māna' as reduplication –
Theo ‘Khachasānamekassaraṃ dve’, sau khi lặp lại thành ‘māna, māna’ –
4920
695. Mānassa vī parassa ca maṃ* .
695. Mānassa vī parassa ca maṃ.
695. Mānassa vī parassa ca maṃ.
4921
Dvitte pubbassa mānassa vī hoti, parassa ca sabbassa mānassa maṃ hoti.
In reduplication, the first māna becomes , and the entire second māna becomes maṃ.
Trong trường hợp lặp lại, māna đầu tiên trở thành vī, và toàn bộ māna thứ hai trở thành maṃ.
4922
Vīmaṃsati, vīmaṃsanti.
Vīmaṃsati, vīmaṃsanti.
Vīmaṃsati, vīmaṃsanti.
4923
Kamme-vīmaṃsīyati, vīmaṃsīyanti.
In the passive voice: vīmaṃsīyati, vīmaṃsīyanti.
Trong nghiệp (kamme): vīmaṃsīyati, vīmaṃsīyanti.
4924
Kārite-vīmaṃseti, vīmaṃsayati, vīmaṃsāpeti, vīmaṃsāpayati.
In the causative: vīmaṃseti, vīmaṃsayati, vīmaṃsāpeti, vīmaṃsāpayati.
Trong kārita: vīmaṃseti, vīmaṃsayati, vīmaṃsāpeti, vīmaṃsāpayati.
4925
Kamme-vīmaṃsāpīyati, vīmaṃsāpīyanti.
In the passive voice: vīmaṃsāpīyati, vīmaṃsāpīyanti.
Trong nghiệp (kamme): vīmaṃsāpīyati, vīmaṃsāpīyanti.
4926
Vīmaṃsāyanti kiṃ?
What is "investigation"?
Tại sao lại là vīmaṃsāyaṃ?
Māna-pūjāyaṃ, māneti, sammāneti, abhimāneti, pūjetīti attho.
Māna for 'honouring': māneti, sammāneti, abhimāneti, meaning 'he honours'.
Māna – tôn kính, māneti, sammāneti, abhimāneti, nghĩa là pūjeti.
4927
Kita-rogāpanayane saṃsaye ca.
Kita for 'curing illness' and 'doubt'.
Kita – chữa bệnh và nghi ngờ.
4928
696. Kitā tikicchāsaṃsayesu cho* .
696. Kitā tikicchāsaṃsayesu cho.
696. Kitā tikicchāsaṃsayesu cho.
4929
Tikicchāyaṃ saṃsaye ca pavattakitadhātuto paraṃ cho hoti.
When the root kita occurs in the meaning of 'curing' and 'doubt', the suffix cha occurs after it.
Hậu tố cha được thêm vào sau gốc kita khi có ý nghĩa chữa bệnh (tikicchā) và nghi ngờ (saṃsaya).
4930
‘Kita, kita’ iti dvirūpe kate –
After forming 'kita, kita' as reduplication –
Sau khi lặp lại thành ‘kita, kita’ –
4931
697. Kitassāsaṃsayeti vā* .
697. Kitassāsaṃsayeti vā.
697. (Đối với động từ) Kita trong nghĩa không nghi ngờ (chữa bệnh) hoặc* .
4932
Saṃsayamhā aññasmiṃ tikicchatthe pavattassa kitadhātussa dvitte pubbassa kitassati hoti vā.
In reduplication, the first kita of the root kita occurring in the meaning of 'curing' (other than 'doubt') sometimes becomes 'ti'.
Khi căn kita được dùng trong nghĩa chữa bệnh, khác với nghĩa nghi ngờ, thì chữ ki của căn kita đầu tiên khi lặp lại sẽ trở thành ti, hoặc (không).
‘Pararūpamayakāre byañjane’ti pararūpattaṃ, saṃyogādissa cakārattaṃ.
By 'pararūpamayakāre byañjane', it becomes the succeeding form. The initial of the cluster becomes ca.
Theo quy tắc ‘Pararūpamayakāre byañjane’, (âm cuối của căn) trở thành pararūpa, và chữ đầu tiên của phụ âm kép trở thành ca.
4933
Tikicchati, tikicchanti.
Tikicchati, tikicchanti.
Tikicchati, tikicchanti.
Devāpi naṃ tikicchanti, mātāpettibharaṃ naraṃ* .
Even the devas care for a person who supports their mother and father.
Ngay cả chư thiên cũng chữa bệnh cho người nuôi dưỡng cha mẹ* .
4934
Kamme-tikicchīyati, tikicchīyanti.
In the passive voice: tikicchīyati, tikicchīyanti.
Trong thể bị động: tikicchīyati, tikicchīyanti.
4935
Kārite-tikiccheti, tikicchayati, tikicchāpeti, tikicchāpayati.
In the causative: tikiccheti, tikicchayati, tikicchāpeti, tikicchāpayati.
Trong thể sai khiến: tikiccheti, tikicchayati, tikicchāpeti, tikicchāpayati.
4936
Vāsaddena tikārābhāve ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’ti dvitte pubbassa cavaggo, cikicchati, cikicchanti, cikicchīyati, cikicchīyanti.
By the word , in the absence of ti, by 'kavaggahānaṃ cavaggajā', the first of the reduplicated ka group becomes the ca group: cikicchati, cikicchanti, cikicchīyati, cikicchīyanti.
Do từ (hoặc), khi không có sự thay đổi thành ti, thì theo quy tắc ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’, chữ đầu tiên khi lặp lại (của ka-vaggā) trở thành ca-vaggā, (nên có) cikicchati, cikicchanti, cikicchīyati, cikicchīyanti.
4937
Asaṃsayeti kiṃ?
What is "not doubt"?
Asaṃsayeti (không nghi ngờ) có nghĩa gì?
Vicikicchati, vicikicchanti.
Vicikicchati, vicikicchanti.
Vicikicchati, vicikicchanti.
4938
Tikicchattha, saṃsayatthato aññasmiṃ atthe –
In a meaning other than 'curing' or 'doubt' –
Nghĩa chữa bệnh, khác với nghĩa nghi ngờ –
4939
Kita-ñāṇe nivāse ca, ketati, saṃketati, niketati.
In the sense of knowledge and dwelling, one indicates, signals, or dwells.
Kita-trong nghĩa tri thức và cư trú, ketati, saṃketati, niketati.
4940
Gupa-nindāyaṃ.
The root gup is in the sense of reproaching.
Gupa-trong nghĩa chỉ trích.
4941
698. Nindāyaṃ gupabadhā bassa bho ca* .
698. Bassa and bho for gupa and badha in the sense of reproaching.
698. (Đối với động từ) Gupa và Badha trong nghĩa chỉ trích, (có tiếp vĩ ngữ) bha và bho* .
4942
Nindāyaṃ pavattehi gupa, badhehi paraṃ chapaccayo hoti, bassa ca bho hoti.
When gupa and badha are used in the sense of reproaching, the suffix cha occurs, and bassa becomes bho.
Sau các căn gupabadha được dùng trong nghĩa chỉ trích, tiếp vĩ ngữ cha được thêm vào, và ba trở thành bho.
Dvirūpe kate anādibyañjanalopo.
When reduplication is made, the initial consonant is elided.
Khi lặp lại (dvirūpa) được thực hiện, âm đầu của phụ âm kép bị lược bỏ.
4943
699. Gupissi* .
699. Gupissa
699. (Nguyên âm) U của Gupa trở thành I* .
4944
Gupissa dvitte pubbassa u-kārassa i hoti.
In the reduplication of gup, the initial u becomes i.
Khi căn gupa được lặp lại, nguyên âm u của (âm tiết) đầu tiên trở thành i.
Gassa cavaggattaṃ, dhātvantassa pararūpattaṃ, saṃyogādissa paṭhamattaṃ.
The g becomes a palatal consonant; the final consonant of the root becomes identical to the following consonant; the initial consonant of the conjunct becomes the first of its class.
Âm ga trở thành ca-vaggā, âm cuối của căn trở thành pararūpa, âm đầu của phụ âm kép trở thành paṭhama.
4945
Jigucchati, jigucchanti.
Jigucchati, jigucchanti (he reproaches, they reproach).
Jigucchati, jigucchanti.
4946
Kamme-jigucchīyati, jigucchīyanti.
In the passive voice: jigucchīyati, jigucchīyanti (it is reproached, they are reproached).
Trong thể bị động: jigucchīyati, jigucchīyanti.
4947
Kārite-jiguccheti, jigucchayati, jigucchāpeti, jigucchāpayati.
In the causative: jiguccheti, jigucchayati, jigucchāpeti, jigucchāpayati (he causes to reproach).
Trong thể sai khiến: jiguccheti, jigucchayati, jigucchāpeti, jigucchāpayati.
Jigucchatu, jigucchantu iccādi.
Jigucchatu, jigucchantu, etc. (let him reproach, let them reproach).
Jigucchatu, jigucchantu, v.v.
4948
Nindāyanti kiṃ?
Why "in the sense of reproaching"?
Nindāyaṃ (trong nghĩa chỉ trích) có nghĩa gì?
Gupa-saṃvaraṇe, gopeti, gopayati.
The root gup in the sense of guarding: gopeti, gopayati (he guards).
Gupa-trong nghĩa che chở, gopeti, gopayati.
4949
Badha-nindāyaṃ, dvirūpādimhi kate –
The root badha in the sense of reproaching, after reduplication, etc. –
Badha-trong nghĩa chỉ trích, khi sự lặp lại (dvirūpa) đã được thực hiện –
4950
700. Khachasessi* .
700. Khachasessa
700. (Nguyên âm) A của Kha, Cha, Sa trở thành I* .
4951
Dvitte pubbassa assa i hoti kha, cha, sesūti assa ittaṃ, parabakārassa ca bhattaṃ, dhātvantassa pararūpādi.
In reduplication, the a of the first part becomes i, i.e., the a becomes i before kha, cha, and sa. And the following ba becomes bha. The final consonant of the root becomes identical to the following consonant, etc.
Khi lặp lại (dvirūpa), nguyên âm a của (âm tiết) đầu tiên trở thành i (trong trường hợp) kha, cha, sa. Nguyên âm a trở thành i, và âm ba tiếp theo trở thành bha, âm cuối của căn trở thành pararūpa, v.v.
4952
Bibhacchati, virūpo hotīti attho.
Bibhacchati (he is disgusted), which means he becomes ugly.
Bibhacchati, nghĩa là trở nên xấu xí.
Bibhacchanti.
Bibhacchanti (they are disgusted).
Bibhacchanti.
4953
Nindāyanti kiṃ?
Why "in the sense of reproaching"?
Nindāyaṃ (trong nghĩa chỉ trích) có nghĩa gì?
Badha-bandhana, hiṃsāsu, bādheti, bādhayati.
The root badha in the sense of binding, harming: bādheti, bādhayati (he binds, he harms).
Badha-trong nghĩa trói buộc, làm hại, bādheti, bādhayati.
Vātaṃ jālena bādhesi* .
He caught the wind with a net.
Ông đã trói gió bằng lưới* .
4954
Kamme-bādhīyati, bādhīyanti, bajjhati, bajjhanti.
In the passive voice: bādhīyati, bādhīyanti (it is bound, they are bound); bajjhati, bajjhanti (it is bound, they are bound).
Trong thể bị động: bādhīyati, bādhīyanti, bajjhati, bajjhanti.
4955
Iti sāmañña kha, cha, sarāsi.
Thus, the collection of kha, cha, and sa suffixes in the general sense.
Như vậy là nhóm kha, cha, sa thông thường.
4956
Tumicchatthe khachasarāsi
The collection of kha, cha, sa suffixes in the sense of 'desiring to'
Nhóm kha, cha, sa trong nghĩa mong muốn (tumicchattha)
4957
701. Tuṃsmā lopo cicchāyaṃ te* .
701. Deletion of tuṃ after iccha for te
701. (Sau) Tuṃ có sự lược bỏ, và (có) te kha, cha, sa trong nghĩa mong muốn* .
4958
Tumantehi icchatthe te kha, cha, sā honti, tuṃpaccayassa ca lopo hoti.
The suffixes kha, cha, and sa occur after words ending in tuṃ when expressing desire, and the suffix tuṃ is deleted.
Sau các từ tận cùng bằng tuṃ, trong nghĩa mong muốn, sẽ có các tiếp vĩ ngữ kha, cha, sa, và tiếp vĩ ngữ tuṃ sẽ bị lược bỏ.
Idañca suttaṃ tumicchatthasambhave sati sabbadhātupadehipi kha, cha, sānaṃ pavattidīpanatthaṃ.
This rule also indicates the occurrence of kha, cha, sa with all verb roots when the sense of 'desiring to' is present.
Sutta này nhằm chỉ ra rằng các tiếp vĩ ngữ kha, cha, sa có thể được thêm vào sau tất cả các căn động từ khi có nghĩa mong muốn (tumicchattha).
Tena tumicchatthe sa, chapaccaye katvā ‘ū byañjanassā’ti sa, chānaṃ ādimhi īāgamaṃ katvā ‘‘aputtaṃ puttamiva ācarituṃ icchati puttīyīsati, pabbato viya attānaṃ ācarituṃ icchati pabbatāyīsati, dātuṃ icchati dicchati’’ iccādīni sijjhanti.
Thus, by forming the sa and cha suffixes in the sense of 'desiring to' and adding the augment ī before sa and cha by the rule 'ū byañjanassā', expressions like "aputtaṃ puttamiva ācarituṃ icchati (he desires to treat a sonless person like a son) becomes puttīyīsati," "pabbato viya attānaṃ ācarituṃ icchati (he desires to act like a mountain) becomes pabbatāyīsati," "dātuṃ icchati (he desires to give) becomes dicchati," are formed.
Do đó, khi các tiếp vĩ ngữ sacha được thêm vào trong nghĩa mong muốn, và sau khi thêm tiếp đầu ngữ ī vào âm đầu của sacha theo quy tắc ‘‘ū byañjanassā’’, thì các từ như ‘‘aputtaṃ puttamiva ācarituṃ icchati puttīyīsati, pabbato viya attānaṃ ācarituṃ icchati pabbatāyīsati, dātuṃ icchati dicchati’’ v.v. được hình thành.
4959
Bhuja, ghasa, hana, ji, hara, pā, su.
Bhuja (to eat), ghasa (to eat), hana (to kill), ji (to conquer), hara (to take), pā (to drink), su (to hear).
Bhuja, ghasa, hana, ji, hara, pā, su.
4960
Bhuñjituṃ icchatīti atthe-bhujato khapaccayo, tuṃpaccayalopo, dvittaṃ, pubbassa anādilopo, pararūpatte saṃyogādissa paṭhamattaṃ, pubbassa bhassa battaṃ, bubhukkhati, bubhukkhanti, bubhukkhīyati, bubhukkhīyanti, bubhukkheti, bubhukkhayati, bubhukkhāpeti, bubhukkhāpayati, bubhukkhāpīyati, bubhukkhāpīyanti, bubhukkhatu, bubhukkhantu, bubhukkheyya, bubhukkheyyuṃ, bubhukkhi, bubhukkhiṃsu, bubhukkhissati, bubhukkhissanti, bubhukkhissā, bubhukkhissaṃsu.
In the sense of 'desiring to eat,' from bhuj (to eat): the suffix kha occurs, the tuṃ suffix is deleted, reduplication occurs, the initial part of the first consonant is elided, in the assimilation of the subsequent consonant, the initial consonant of the conjunct becomes the first of its class, the initial bha becomes ba: bubhukkhati (he desires to eat), bubhukkhanti (they desire to eat), bubhukkhīyati (it is desired to be eaten), bubhukkhīyanti (they are desired to be eaten), bubhukkheti, bubhukkhayati, bubhukkhāpeti, bubhukkhāpayati (he causes to desire to eat), bubhukkhāpīyati, bubhukkhāpīyanti (it is caused to desire to be eaten), bubhukkhatu, bubhukkhantu (let him desire to eat), bubhukkheyya, bubhukkheyyuṃ (he should desire to eat), bubhukkhi, bubhukkhiṃsu (he desired to eat), bubhukkhissati, bubhukkhissanti (he will desire to eat), bubhukkhissā, bubhukkhissaṃsu (he would desire to eat).
Trong nghĩa "muốn ăn" (bhuñjituṃ icchati) – sau căn bhuj có tiếp vĩ ngữ kha, tiếp vĩ ngữ tuṃ bị lược bỏ, có sự lặp lại (dvittaṃ), âm đầu của âm tiết đầu tiên bị lược bỏ, âm cuối của căn trở thành pararūpa, âm đầu của phụ âm kép trở thành paṭhama, âm bha của âm tiết đầu tiên trở thành ba, (nên có) bubhukkhati, bubhukkhanti, bubhukkhīyati, bubhukkhīyanti, bubhukkheti, bubhukkhayati, bubhukkhāpeti, bubhukkhāpayati, bubhukkhāpīyati, bubhukkhāpīyanti, bubhukkhatu, bubhukkhantu, bubhukkheyya, bubhukkheyyuṃ, bubhukkhi, bubhukkhiṃsu, bubhukkhissati, bubhukkhissanti, bubhukkhissā, bubhukkhissaṃsu.
4961
Ghasa-adane, ghasituṃ icchatīti atthe – chapaccayo, dvittādi, pubbassa ghassa gattaṃ, gassa jattaṃ, assa ittaṃ, jighacchati, jighacchanti, jighacchīyati, jighacchīyanti, jighaccheti, jighacchāpeti iccādi.
From ghasa (to eat), in the sense of 'desiring to eat': the suffix cha occurs, reduplication, etc., the initial gha becomes ga, the ga becomes ja, the a becomes i: jighacchati (he desires to eat), jighacchanti (they desire to eat), jighacchīyati (it is desired to be eaten), jighacchīyanti (they are desired to be eaten), jighaccheti, jighacchāpeti, etc. (he causes to desire to eat).
Ghasa-trong nghĩa ăn, trong nghĩa "muốn ăn" (ghasituṃ icchati) – có tiếp vĩ ngữ cha, có sự lặp lại (dvittādi), âm gha của âm tiết đầu tiên trở thành ga, âm ga trở thành ja, nguyên âm a trở thành i, (nên có) jighacchati, jighacchanti, jighacchīyati, jighacchīyanti, jighaccheti, jighacchāpeti v.v.
4962
Hana-hiṃ sāyaṃ, hantuṃ icchatīti atthe – chapaccayo, dvittādi, ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’ti pubbassa hassa jo, assa ittaṃ.
From hana (to harm), in the sense of 'desiring to kill': the suffix cha occurs, reduplication, etc., by the rule 'kavaggahānaṃ cavaggajā', the initial ha becomes ja, the a becomes i.
Hana-trong nghĩa làm hại, trong nghĩa "muốn làm hại" (hantuṃ icchati) – có tiếp vĩ ngữ cha, có sự lặp lại (dvittādi), theo quy tắc ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’, âm ha của âm tiết đầu tiên trở thành jo, nguyên âm a trở thành i.
4963
702. Parassa ghaṃ se.
702. Gha for the second part before se.
702. Âm gha (thay thế) cho âm sau khi có se.
4964
Dvitte parassa hanassa ghaṃ hoti se pare.
In reduplication, the second hana becomes gha when se follows.
Sau khi lặp lại (dvitta), âm gha thay thế cho âm hana thứ hai khi có se theo sau.
4965
Jighaṃsati, jighaṃsanti.
Jighaṃsati (he desires to kill), jighaṃsanti (they desire to kill).
Jighaṃsati, jighaṃsanti.
4966
Ji-jaye, jetuṃ icchatīti atthe – sapaccayo, dvittaṃ.
From ji (to conquer), in the sense of 'desiring to conquer': the suffix sa occurs, reduplication.
Ji-trong nghĩa chiến thắng, trong nghĩa "muốn chiến thắng" (jetuṃ icchati) – có tiếp vĩ ngữ sa, có sự lặp lại (dvittaṃ).
4967
703. Jiharānaṃ gī* .
703. for ji and hara.
703. (Âm) Gī (thay thế) cho Ji và Hara* .
4968
Ji, harānaṃ dvitte parassa jissa harassa ca gī hoti se pare.
In reduplication, the second ji and hara become when se follows.
Sau khi lặp lại (dvitta), âm thay thế cho âm jihara thứ hai khi có se theo sau.
4969
Jigīsati, jigīsanti, vijigīsati, vijigīsanti.
Jigīsati (he desires to conquer), jigīsanti (they desire to conquer), vijigīsati (he desires to utterly conquer), vijigīsanti (they desire to utterly conquer).
Jigīsati, jigīsanti, vijigīsati, vijigīsanti.
4970
Hara-haraṇe, dvittādi, parassa gī, pubbassa hassa jo, assa ittaṃ, jigīsati, harituṃ icchatīti attho, jigīsanti.
From hara (to take), reduplication, etc., the second part becomes , the initial ha becomes ja, the a becomes i: jigīsati (he desires to take), jigīsanti (they desire to take).
Hara-trong nghĩa mang đi, có sự lặp lại (dvittādi), âm (thay thế) cho âm sau, âm ha của âm tiết đầu tiên trở thành jo, nguyên âm a trở thành i, nghĩa là "muốn mang đi" (harituṃ icchati), (nên có) jigīsati, jigīsanti.
4971
Pā-pāne, pivituṃ icchatīti atthe – sapaccayo, dvittaṃ, ‘rasso pubbassā’ti rasso, assa ittaṃ, pipāsati, pipāsanti, pipāsīyati, pipāsīyanti.
From (to drink), in the sense of 'desiring to drink': the suffix sa occurs, reduplication, by the rule 'rasso pubbassā', the first vowel is shortened, the a becomes i: pipāsati (he desires to drink), pipāsanti (they desire to drink), pipāsīyati (it is desired to be drunk), pipāsīyanti (they are desired to be drunk).
Pā-trong nghĩa uống, trong nghĩa "muốn uống" (pivituṃ icchati) – có tiếp vĩ ngữ sa, có sự lặp lại (dvittaṃ), theo quy tắc ‘rasso pubbassā’ âm tiết đầu tiên trở thành rasso (nguyên âm ngắn), nguyên âm a trở thành i, (nên có) pipāsati, pipāsanti, pipāsīyati, pipāsīyanti.
4972
Su-savane, sotuṃ icchatīti atthe – dvitte parassa dvittaṃ, sussusati* , sussusanti, sussusīyati, sussusīyanti, sussuseti, sussusayati, sussusāpeti, sussusāpayati, sussusāpīyati, sussusāpīyanti, sussusatu, sussusantu iccādi.
From su (to hear), in the sense of 'desiring to hear': in reduplication, the second part is reduplicated: sussusati (he desires to hear), sussusanti (they desire to hear), sussusīyati (it is desired to be heard), sussusīyanti (they are desired to be heard), sussuseti, sussusayati, sussusāpeti, sussusāpayati (he causes to desire to hear), sussusāpīyati, sussusāpīyanti (it is caused to desire to be heard), sussusatu, sussusantu, etc. (let him desire to hear).
Su-trong nghĩa lắng nghe, trong nghĩa "muốn lắng nghe" (sotuṃ icchati) – sau khi lặp lại (dvitta), âm thứ hai cũng lặp lại, (nên có) sussusati* , sussusanti, sussusīyati, sussusīyanti, sussuseti, sussusayati, sussusāpeti, sussusāpayati, sussusāpīyati, sussusāpīyanti, sussusatu, sussusantu v.v.
4973
Titikkhituṃ icchatīti atthe – titikkhato sapaccayo, sapaccayaparattā puna dvittappasaṅge –
In the sense of 'desiring to endure', for titikkha with the suffix sa, in the event of repeated reduplication due to the sa suffix following –
Trong nghĩa "muốn chịu đựng" (titikkhituṃ icchati) – sau căn titikkha có tiếp vĩ ngữ sa, khi có nguy cơ lặp lại lần nữa do có tiếp vĩ ngữ sa theo sau –
4974
704. Na puna* .
704. Not again.
704. Không lặp lại lần nữa* .
4975
Sakiṃ dvitte kate puna dvittaṃ na āpajjatīti puna dvittābhāvo, ‘ū byañjanassā’ti ū āgamo.
When reduplication has been performed once, it does not occur again; thus, there is no repeated reduplication, and the augment ū is added by the rule 'ū byañjanassā'.
Khi sự lặp lại (dvitta) đã được thực hiện một lần, thì không có sự lặp lại lần nữa, (và) theo quy tắc ‘ū byañjanassā’ có sự thêm ū.
4976
Titikkhisati, titikkhisanti iccādi.
Titikkhisati (he desires to endure), titikkhisanti (they desire to endure), etc.
Titikkhisati, titikkhisanti v.v.
Evaṃ tikicchituṃ icchatīti tikicchisati, tikicchisanti, cikicchisati, cikicchisanti iccādi.
Similarly, tikicchisati, tikicchisanti (he desires to treat), cikicchisati, cikicchisanti, etc. (he desires to treat).
Tương tự, "muốn chữa bệnh" (tikicchituṃ icchati) thì có tikicchisati, tikicchisanti, cikicchisati, cikicchisanti v.v.
4977
Iti tumicchatthe kha, cha, sa rāsi.
Thus, the collection of kha, cha, sa suffixes in the sense of 'desiring to'.
Như vậy là nhóm kha, cha, sa trong nghĩa mong muốn.
4978
Nāmadhāturāsi
The collection of nominal roots
Nhóm danh từ động từ (nāmadhātu)
Next Page →